prieks

Fri

02

Oct

2009

aizrunājos

www.rodneysmith.com www.rodneysmith.com

Braucām ar E. mašīnā un kaut kā aizpļāpājāmies... kaut kā aizgāja mums sarunas par attiecībām. Par to kas tad ir kopā dzīvošana?

 

Vērojot apkārt esošos, pati sevi un otru cilvēku, saprotu, ka lai attiecības būtu gludas, ir jāiziet cauri grūtām lietām, ir jaizkliedz, jāizraud, jāatro kopīga valoda un jāatrod kompromiss. Saka jau, ka attiecībās katrs dzīvo sev un otrs nepieder, tāpēc vajag ļaut dzīvot kā nu viņš vēlas. Bet tad liekas - kāpēc dzīvot kopā, ja, principā, Tu ar otru īsti rēķināties nevari, tad jau tā tāda kaimiņu būšana?? Nu ok, es tagad to visu melni baltās krāsās iezīmēju.  Jā, piekrītu, ka attiecībās ir jāiemācās nepazaudēt sevi, bet jāiemācās arī ar otru rēķināties, atrast kopsaucēju strīdos, nevis aizcirst durvis un aiziet. Tā jau ir vienkāršāk, bet tas , diemžēl, neko nedod.

 

Es jau runāju kā tāda 3 vīrus un 10 mīļākos pieredzējusi kundzīte, tomēr tas ir tas pie kā pati esmu nonākusi. Un protams, runāt ir daudz vienkāršāk kā to visu reāli dzīve pildīt, bet tāpēc jau mēs mācamies, domājam, analizējam un dzīvojam :) Lai iemācītos pareizo valodu un atrastu savu laimes formulu :)

Trackback URL for this article


Trackbacks / Pingbacks 0

Write a comment

2 Comments

  • #1

    Ele (Saturday, 31 October 2009 21:38)

    Jā, laikam tā lielākā māka ir neaiziet galējībās un atrast to balansu starp dzīvošanu sev, savām attiecībām un otram cilvēkam.
    Var jau dzīvot arī otram 100%, ja tieši šobrīd tas sniedz lielāku piepildījumu un gandarījumu. Bet tad svarīgi ir apzināties tās foršās emocijas, ko šī dzīvošana otram sniedz un būt pārliecinātam, ka tas ir tā vērts. Un vēl svarīgāk ir atcerēties tās, lai vēlāk nekas nebūtu jānožēlo...

  • #2

    Ele (Saturday, 31 October 2009 21:39)

    Laikam :)

  • loading