Vienkārši sveiciens :)

kārtējais interneta foto

Galvenais,ka ir uz ko tiekties un ir mērķis. Un es neapstājos. Gribas rosīties :)

Uz priekšu virza smaids sejā un labs garstāvoklis.

Un vēl es esmu secinājusi, ka viss notiek tajā brīdī, kad vajag. Un arī tas ir svarīgi. Nu ar varu jau neko nepanāksi...un 'čerez ņemogu' ar nekādas jēgas :)

Trešais - šodien sajutu pavasari  :)

Šodien īsi... bet par tēmu :)

foto no interneta resursiem

redz kā... pēdējais ieraksts novembrī... laiks skrien. Nu nav jau tā, ka man domas izsīkušas... un nav jau tā, ka esmu nolēmusi visu mest pie malas.... Bet visi svētki... visa tā skriešana un darbi...

nu jā, sāku jau attaisnoties. Īstenībā vienkārši nebija iedvesmas un burti nerindojās pareizajās virknēs.

Nezinu vai vajag atskatīties uz iepriekšējo gadu - izdarīt kaut kādus secinājumus? piebildes? komentārus? nostrostēt sevi par neizdarītajām lietām? Man liekas, ka nav vērts.. Gribas pašai sev uzsist uz pleca, jo ir lietas, ko paveicu, kaut tam neticēju :) un daudz ko esmu mācījusies. Pie daudziem secinājumiem nonākusi. Vecgada vakarā izraudāju savu sāpi, lai Jauno gadu varu sākt ar smaidu un jaunu elpu. Priekš kam vilkt līdzi veco 'besi'? :)

Un arī šim gadam neesmu sev nežēlīgos mērķus nospraudusi - gribu tik vienu, lai šie Ziemassvētki būtu sirsnīgāki un ģimeniskāki (pretēji šī gada svētkiem)  un vēlos, lai 2010.gada 31.decembrī varu sev uzsist uz pleca un smaidot pateikt, ka bijis lielisks gads :)

un par ko ne? Galvenais jau labas domas galvā, smaids sejā un sirdī prieks :)

Laimīgu!

photo: craig mcdean

Viss sākās ar rakstu Unes blogā - http://pages-alive.blogspot.com/2009/11/par-stereotipiem-seksa.html

uz kuru sāku rakstīt garu atbildi, bet sapratu, ka nepietiks vietas ...

Tēma par seksa biežumu attiecībās, par stereotipiem utt ;)

Man jau liekas, ka sekss ir ļoti atkarīgs no attiecību ilguma. Protams, katras attiecības ir balstītas uz dažādiem faktoriem, bet tomēr... tomēr liekas, ka attiecību sākumā, kad kaisle smeļas pārpārēm, kad uz acīm vecās labās rozā brilles un galvā vate, tad esi kā apsēsts ar domu par otru cilvēku. Esi gatavs mīlēties vienmēr un visur, nereti pārkāpjot zināmas robežas, bet par visu tikai pasmejoties.

Bet kur paliek sekss, kad attiecības ir nogruntējušās,kad tās vairs nav pāris nedēļu vai mēnešu attiecības, bet gan vairāku gadu rezultāts? Vai tiešām tās ir sadzīves rūpes, kas ir pārņēmušas attiecības un guļamistabu? Man jau liekas, ka pie vainas ir gadi, kuri pavadīti līdzās otram cilvēkam - tu esi pieradis, saaudzis ar otru cilvēku, ka nereti zūd pretējā dzimuma faktors un sajūtas it kā būtu viens vesels.Cilvēki paliek slinkāki, jo pazudis sen zināmais 'dabas instinkts' otru iekarot, mainās kaisles latiņa un fantāzija sarūk. No seksa 'vienalgakur' mēs pārejām uz pamīlēšanos gultā, tumsā, zem segas.

Es nesaku, ka cilvēkiem attiecībās vairs nav sekss. Man ir sajūta, ka attiecībās - kopdzīvē, laulībā tā ir mīlēšanās. Jā, skaisti, jauki, sirsnīgi, bet tas nav sekss. Reizēm man rodas jautājums - cik bieži tas tiek darīts aiz kaisles, cik aiz pienākuma sajūtas? Vai nav tā, ka zemapziņā tā ir sievietes aizsardzība pret iespējamu mīļāko (principā gan sievietes, gan vīrieša iespējamo neuzticību)??? Tik un tik reizes mēnesī un tad attiecībās viss būs ok. Vai tā nav zināma rutīna? Vai nav tā, ka vīrietis to nereti izdara pienākuma vadīts, vai vienkārši 'tvaika nolaišanai'?

Reizēm aizdomājos, ka varbūt zināma vaina ir pašai sievietei? Vai mēs joprojām spējam 'uzkurināt' vīrieti? Vai pašas izrādam pietiekamu iniciatīvu? Vai jūtamies seksīgas? Ja izmetam frāzi - mīļais, iesim pamīlēties?- vai pretī nesaņemam arī tādu pašu 'nodarītu' lietu? Es saprotu, ka ne jau tikai sievietei ir par to jādomā, bet, manuprāt, sieviete ir tā, kas to var provocēt.

Galu galā, manuprāt, kamēr sieviete par sevi neaizmirst, izskatās labi, uztur sevi formā, jūtas skaista un mīl sevi (kā mēs to noteikti darām attiecību sākumā), tikmēr arī vīrietis attiecas tieši tāpat.

Es nekritizēju, tikai spriedelēju :)

Citus gadus jau novembrim aizsākoties dzīvoju domās par Ziemassvētkiem, dāvanām, pušķošanu, draugu iepriecināšanu utt.

Šogad laiks kaut kāds jocīgs.Kaut arī vakar uzsāku Ziemassvētku kartiņu zīmēšanas maratonu, bet tā īsti nav tās riktīgās sajūtas. Mandarīni arī ir nopirkti. Still nothing. Kāpēc tā? Pie bezsniega ziemas latviešu tauta jau sen pieradusi.

Nesaprotu kāpēc tā...

no pers. arhīva

(rakstīts 2008.09.04)

Nejauši uziets sludinājums man lika aizdomāties par mūsdienu cilvēkiem, kuri ikdienas steigā aizmirst par sevi, savu morāli un vērtībām. Šis temats ir pārcilāts teju 1000 un vienu reizi…tomēr vienmēr liek aizdomāties.

Nebeidzamie jautājumi kā nepazaudēt sevi pasaulē, kurā vienu dienu cilvēks ir slavens, visu mīlēts un apbrīnots, bet nākamajā dienā viņu ir apsteidzis jaunāks, interesantāks, oriģinālāks. Kur vienu dienu uzplaukst sensacionāla reklāmas seja, bet nākamajā dienā to nomaina cita. Viss ir kļuvis tik nepastāvīgs, ka cilvēks ir kļuvis par tādu mehānisku objektu, kurš ir koncentrējies uz mērķi kļūt bagāts, izskatīgs, atpazīstams, pieprasīts, vajadzīgs, varens… Bet vai šādu dzīvi var saukt par tādu, kura ir nodzīvota ar prieku, dzīvota sev, savām atmiņām un sapņiem? Vai tiešām esam kļuvuši tik garlaicīgi, ka mums visiem tagad ir vienādi mērķi? Sabiedrības iepotētais „cīnies, cīnies, ej uz mērķi, neskaties apkārt…„ ir tā notrulinājis mūsu domāšanu, ka brīdī, kad cilvēks izvēlas dzīvot brīvi – dzīvot sev, viņam jāklausās nosodījumi par nepareizi uzstādītām vērtībām. Un tad rodas jautājums: „Vai sabiedrībai vispār ir nepieciešams oriģināls un atšķirīgs indivīds?” Tas taču sarežģī dzīvi – parādās kāds, kurš spurojas pret citiem, dara pa savam…

Smieklīgākais, ka es pati esmu šī koka abos galos – no vienas puses esmu pret visu šo apsēstību, mantkārību, mehānisko darbību un bezpersoniskumu. Tajā pašā laikā es nostājos pretējā pusē un sevi radinu pie domas, ka tāda ir mūsdienu sabiedrība un esmu daļa no tās. Saprotu, ka lai mani pieņemtu arī man ir jāiet cīņā ar konkurenci, jāpierāda sava taisnība, jākļūst bezjūtīgai un jāiekaro slavas zāle… Bet vai tas ir mans mērķis? Laikam jau tās ambīcijas par mazu. Gribas dzīvot saskaņā ar sevi, plūst pa straumi un baudīt dzīvi. Neļaušu, ka mani apdala, bet neskriešu arī cauri ugunij… Neesmu amfībija, esmu tikai cilvēks J

www.deviantart.com

Lai arī šodien iekāpu tik slapjā 'sniegā', ka ūdens gandrīz zābakā iesmēlās, sāku aizmirst dzeltenās rudens lapas.

Domās jau noskaņojos Ziemassvētku rotājumiem, smaržīgām eglēm, dāvanu papīra čaboņai... jā, darbs prasa priekšlaicīgu noskaņošanos Ziemassvētku sajūtām...

Gaidu balto sniegu, atkal būs jaunas bildes :)

www.deviantart.com

Vai tu re kā... arī es esmu beidzot iekāpusi ceturtdaļgadsimtā... nu ziniet, nav nemaz tik traki. Domāju, ka varbūt jutīšos veca, aizmirsta un vēl nez kāda... bet īstenībā tie 25 ir atnākuši ar kaut kādu klikšķi galvā. Ar sapratni, vai vismaz mēģinājumiem saprast, lietas kas notiek ar mani, manī un man apkārt .. nē, nē, tas nav stāsts par otro pubertāti :) (hmm, a varbūt tomēr ir???)

Tā nu dzimšanas dienas rītā tiku pamodināta ar pļavā salasītām puķītēm (jā, vīrs tiešām pacenties) un baudot kafiju pie skaisti klāta brokastu galda pieLiepājas ārēs atskārtu, ka ir lietas, kuras dzīvē ir jāmaina. Tik daudz kas ir palaists pašplūsmā, tik daudzām lietām nepievēršu uzmanību un tikpat lietas ir vienkārši jāatrisina. Sapratu, ka ir pienācis brīdis, ka gribu dzīvot sev un savai laulībai, nevis lietām kas man tiek uzspiestas kā obligātas. Arī no tiem neaizmuksi, bet visam jāatrod pareiza pieeja. Gribas sajust harmoniju darbos, domās un sajūtās... cik tas interesanti skan.. nu tā, nedaudz vecišķi :)

Sastādīju pat sarakstu - things to do still in 2009 :)  nu, pamazām viss realizējas :) galvenais ar smaidu visu darīt, vai ne? :)

www.deviantart.com

Pa ilgiem laikiem piesēdos pie klavierēm :) lieliska sajūta, ka viss vēl nav aizmirsies. 

Rudens mani uzlādē! Tāda laba sajūta. Atkal varu savas mīļās šalles vilkt laukā :)

foto: LaKa

šodiena sākusies kaut kā ne tā kā tai vajadzēja.... vismaz manuprāt...

Grāmatvedība paziņoja, ka beidzot attapusies ir veselības apdrošināšana un par 2008 gada pārtēriņu grib man pusi algas atvilkt - nu gan attapušies, kad jau nākamais gads tūlīt cauri....

Tad vēl visādi ikmēneša nenormālie līzingi un izdevumi... bet kas ir lielākā dienas pērle - pienāk cienījamais kolēga un saka, ka manās acīs jau pusgadu zudis mirdzums un dzīvespriks - vai tad ar mani viss esot kārtībā...

Nu pirms man radās mulsuma brīdis un doma - oo, tad nu gan par manām acīm izteicās... bet ja tā nopietni, tad dikti aizdomājos... laikam jau arī mani tas 'crisis' morāli ir aizķēris. Liekas jau, ka smaidu un priecājos, nepārstāju šeptēties, bet redz kā... no malas cita bilde paveras.

Tad  nu sapratu, ka arī attiecības tas zināmā mērā var sākt bendēt. Lai nu valdība netiek ar darbiem galā, bet par manu laulību jau nu gan tai nekādas daļas. :) Tad nu vienbalsīgi ar vīru nolēmām, ka neļausimies morālajam kaitējumam un drūmās domas par obligātajiem izdevumiem aizstāsim ar kopā būšanu un romantiskām rudens pastaigām. Kā nu ne - galva izvēdināta, kājas izkustinātas un suns laimīgs kā zilonis (nu Pintiķītim gan ziļoņa apmēri būtu daudz par daudz pārspīlēti...)

Mums šodien randiņš :)

Bet pēc mēneša 7. kopā būšanas gadadiena :)

www.rodneysmith.com

Braucām ar E. mašīnā un kaut kā aizpļāpājāmies... kaut kā aizgāja mums sarunas par attiecībām. Par to kas tad ir kopā dzīvošana?

Vērojot apkārt esošos, pati sevi un otru cilvēku, saprotu, ka lai attiecības būtu gludas, ir jāiziet cauri grūtām lietām, ir jaizkliedz, jāizraud, jāatro kopīga valoda un jāatrod kompromiss. Saka jau, ka attiecībās katrs dzīvo sev un otrs nepieder, tāpēc vajag ļaut dzīvot kā nu viņš vēlas. Bet tad liekas - kāpēc dzīvot kopā, ja, principā, Tu ar otru īsti rēķināties nevari, tad jau tā tāda kaimiņu būšana?? Nu ok, es tagad to visu melni baltās krāsās iezīmēju.  Jā, piekrītu, ka attiecībās ir jāiemācās nepazaudēt sevi, bet jāiemācās arī ar otru rēķināties, atrast kopsaucēju strīdos, nevis aizcirst durvis un aiziet. Tā jau ir vienkāršāk, bet tas , diemžēl, neko nedod.

Es jau runāju kā tāda 3 vīrus un 10 mīļākos pieredzējusi kundzīte, tomēr tas ir tas pie kā pati esmu nonākusi. Un protams, runāt ir daudz vienkāršāk kā to visu reāli dzīve pildīt, bet tāpēc jau mēs mācamies, domājam, analizējam un dzīvojam :) Lai iemācītos pareizo valodu un atrastu savu laimes formulu :)

foto: Lauma Kalniņa

Nu ko... tas nu ir izdarīts - $ atrasta, fotoaparāts nopirkts, tagad tikai atliek ķerties klāt. :) Sajūta laba, lai arī liela neprāta deva tam visam pa virsu. :)

Plāni jau lielum lielie - gribu gada nogalē (vaiiii, cik briesmīgi skan.... tā nostaļģiski ar lielām pārdomām par dzīvi) gribas braukt ciemoties pie labiem cilvēkiem uz Importiju ( :) pasmaidu Ievai par 'jaunvārdu' )  atkal būtu iespējas izpausties radošajā jomā. Iedvesmoties no lieliskās mākslinieces un priecāties par citu temperamentu...

Jāgrābj lētās biļetes!!!

Runājot par tuvākiem plāniem - sen teātrī nav būts... :) ar Unu un Elīnu sākam meklēt štātītes :) gribas pa skaisto ar saldējuma kokteiļiem :)

Ar kafijas krūzi rokās..

foto Lauma Kalniņa

Še ku reku - ir krāsa, ir lapas, ir rudens saule.

Sezona ir nomainījusies! :)

www.deviantart.com

Šodien maksimāli ignorēju vecāku mācīto 'jāēd pie galda ar dakšiņu un nazīti' un savas pusdienas pavadīju mašīnā ar graudu maizīti ķeksējot no trauciņa laukā salātus.

Vēroju zvirbuļus, garāmgājējus un klausoties CD, kuru brālis aizmirsa mašīnā...

Kas tad tas!!!?? Rudens!

Visu laiku tikai domāju, ka parādās pirmās rudens dvesmas, vasara iet uz beigām, bet šodienas sajūtas bija skaidrākas par skaidru! Tas ir atnācis. Šodien esmu iekāpusi vasaras kurpītēs, plikām kājām. Auksti nav, bet tā sajūta....

Nu jā, atgriežoties ofisā pamanīju, ka divas kolēģes jau ir atklākušas rudens zābaku sezonu, vairs neredzu īsroku krekliņus un vasaras krāsainās blūzītes. Visi tādi.... rudenīgi :)Tā vien liekas, ka visi sēž un gaida - kas nu būs?

Kļavu lapas arī jau sārtojas, bet es joprojām neesmu nobildējusi savu pirmo rudens lapu. Jāsarosās! :)

www.etsy.com

Šodien piektdiena prātā! :)

Smaidu un domāju par lielajiem darbiem... mantas jāved uz laukiem, vajadzētu ar draugiem patējot un uzsist klaču, jābrauc uz Siguldu Indras rokdarbus sabildēt (ielikšu arī šeit, lai visi zina kāda Indra čakla) :)

Vēl jau pie tēta uz garšīgo kafiju :) Kā lai to visu paspēj, lai nevienam nerastos aizdomas par manu steidzīgo noskaņojumu?

ŠOdien nopirku skvoša raketi! Svētdien sportosim!

L.Kalniņa

Katru dienu kādu jaunu domu. Tā jau ir vecā labā patiesība un nav nekāds izgudrojums. Bet ja katru dienu pieraksta vienu jaunu domu vai ideju - tad jau pēc pāris gadiem varētu izlaist DOMU grāmatu.

Šodienas atnāca ar pārliecību, ka ir jāsāk rakstīt.

Ne jau rakstīt asa sižeta romānu vai vēstuli. Gribas taču kādreiz vienkārši izteikties :) Lai neaizmirstas domas :)

Baltās nakts iespaidā sāku taisīt Origami putnus. Doma ir piepildīt zilās debesis ar baltiem putniem.